Rotaļa ir bērna dzīvesveids, mācīšanās veids un radošs process. Tajā atklājas bērna neierobežotā, spontānā daba, domāšana un iztēle. Tomēr ne visas rotaļlietas mudina bērnus pētīt, radīt un risināt problēmas – dažas, gluži pretēji, kavē un ierobežo bērna iztēli. Kā tad izvēlēties tādas rotaļlietas, kas netraucē, bet gan veicina un attīsta bērnu?

Kāda ir ideāla rotaļlieta bērnam? Kam pievērst uzmanību, izvēloties rotaļlietas?

Drošība ir vissvarīgākā prasība rotaļlietām. Tām jābūt drošām spēlēšanai un jāatbilst drošības standartiem.

Kvalitāte un izturība – lai rotaļlietas kalpotu ilgāk un tiktu nodotas no paaudzes paaudzē, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, no kā rotaļlieta ir izgatavota, kā apstrādātas detaļas un vai nav defektu.

Funkcionalitāte – jo vairāk funkciju rotaļlieta var pildīt, jo ilgāk tā noturēs bērna uzmanību un attīstīs jaunas prasmes.

Daudzpusība – pirms pirkšanas padomājiet, vai rotaļlietu var izmantot dažādās spēlēs, vai tā būs aktuāla arī bērnam augot un vai ar to varēs spēlēties dažāda vecuma bērni.

Kas ir atvērta tipa rotaļlietas? Kādas ir to priekšrocības?

Atvērta tipa rotaļlietām nav noteikta virziena vai tieša mērķa – tās var izmantot dažādos veidos jebkurā spēlē. Bērns pats izvēlas, kādu lomu viņa rotaļlieta pildīs, un nav nepareiza veida, kā ar to spēlēties. Atvērta tipa rotaļlietas aug kopā ar bērnu, ar tām var spēlēties dažāda vecuma bērni. Tās bieži sauc arī par mūžīgajām rotaļlietām.

Kāpēc bērniem ir svarīgi spēlēties ar atvērta tipa rotaļlietām?

Atvērta tipa rotaļlietas attīsta:

• sīko un lielo motoriku;
• uzmanības koncentrēšanu;
• sociālās prasmes;
• problēmu risināšanu;
• radošo domāšanu;
• iztēli;
• pētniecību.

Tieši šīs spējas palīdz bērniem ātri un efektīvi risināt ikdienas, sadzīves un emocionālās problēmas un atrast savu vietu šajā pasaulē.

Kā izskatās atvērta tipa rotaļlietas?

Atvērta tipa rotaļlietām nav vajadzīgas baterijas, tās neizdod uzbāzīgas skaņas vai gaismas, tāpēc neierobežo iztēli un nerada hiperstimulāciju, kas nogurdinātu bērnu.

Lūk, daži atvērta tipa rotaļlietu piemēri:

Ko darīt, ja bērns nevēlas spēlēties ar šādām rotaļlietām?

Ja bērna rotaļu paradumi jau ir izveidojušies, sākumā viņš, iespējams, negribēs un neprātīs spēlēties ar atvērta tipa rotaļlietām. Lai atraisītu viņa radošumu un iztēli, būs vajadzīga pieaugušā palīdzība – iedrošināt, aicināt spēlēties kopā un izdomāt dažādus aizraujošus stāstus.

Jāpadomā arī par rotaļlietu glabāšanu un pieejamību. Ja bērnam ir grūti aizsniegt vēlamās rotaļlietas vai tās ir sabērtas kastē kopā ar citām, bērns var atteikties spēlēties. Rotaļlietām istabā jābūt bērnam aizsniedzamā augstumā – acu līmenī. Bērniem patiks rotaļlietas un spēles, un viņi gūs no tām vislielāko labumu, ja vieta, kur tās glabājas, būs sakārtota un rotaļlietas pārdomāti izvietotas.

Ko darīt, ja mājās ir daudz rotaļlietu un gribat mainīt paradumus?

Dažreiz mēs iztēlojamies bērna istabu un viņa rotaļlietas vienādi, bet realitāte ir citāda, jo dzimšanas dienās, lielajos svētkos un citās reizēs dāvanās saņemam daudz plastmasas rotaļlietu. Ja istabas izskats jūs kaitina, bērns apjūk vai saka, ka nav ar ko spēlēties, nezina, ko darīt, un viņam ir grūti tikt galā ar rotaļlietu pārpilnību – ir laiks pārmaiņām. Pārāk liels rotaļlietu daudzums var nogurdināt bērnu, attālināt viņu no saskarsmes un kavēt radošuma un iztēles attīstību.

Vispirms vajadzētu pārskatīt esošās rotaļlietas, tās atlasīt un izlemt, kam tās nodosiet vai uzdāvināsiet. Svarīgi to darīt pakāpeniski un kopā ar bērnu, iesaistīt viņu šajā procesā un parādīt, ka viņa viedoklis ir svarīgs. Tāpat vienojieties par dāvanām ar radiniekiem – nebaidieties dot dāvanu sarakstu, ieteikumus vai aicināt viņus finansiāli piedalīties lielākas, bet kvalitatīvas un izturīgas atvērta tipa rotaļlietas iegādē. Tas ir izdevīgi visiem: radinieki priecājas dāvinot, bet mēs neapgrūtinām bērna telpu ar nevajadzīgu rotaļlietu kaudzēm.

Dāvināsim bērniem savu uzmanību un laiku, nevis rotaļlietu kalnus. Neaizmirsīsim, ka mazāk ir vairāk.

„Žaislų miškas” vēstniece, izglītības zinātņu speciāliste Indrė Neimantė
Klaipēdas Valsts koledžas lektore